Peršokšnu ezers
"Peršokšnu ezers" ir izdomāts, mītisks ezers latviešu folklorā, kas simbolizē pārvietojošos, nepastāvīgus ūdeņus – tas parādās un pazūd, maina vietu vai ir sastopams tikai noteiktos laikos (piemēram, nakts vai miglas laikā). Nosaukums cēlies no vārda "peršokt" (pārlec, pārvietoties), kas atspoguļo ezeram piedēvēto spēju "pārlekt" no vienas vietas uz citu.
Raksturojums folklorā:
- Neredzams ikdienā – parādās tikai brīžos, kad cilvēks ir apmaldījies, mēģina bēgt vai ir apburts.
- Bīstams – var vilkt cilvēkus gļotainā dibenā, radīt maldu.
- Saistīts ar maģiju – bieži uzskatīts par raganu, velnu vai garu mājvietu.
Piemēri no folkloras un literatūras:
1. Tradicionālās teikas – stāstos par cilvēkiem, kas mežā ierauga ezeru, kurš pēc tam "pazūd", atstājot tikai purvu vai sausu zemi.
2. Anšlava Eglīša luga "Peršokšņu ezers" (1970) – ezers ir centrālais simbols, kas atspoguļo mainīgo likteni, atmīņu un pagātnes ēnas. Lugā tas ir vieta, kur krustojas realitāte un fantāzija.
3. Mūsdienu tēls – dažreiz lietots kā metafora nepastāvīgām, maldinošām situācijām vai neuzticamiem atmiņas fragmentiem.
Īsumā: "Peršokšnu ezers" folklorā ir mītisks, nepastāvīgs ezers, kas "pārlec" pa vietām, bieži saistīts ar briesmām, maldām un pārdabiskām parādībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.